Lēne Berga
Trešdiena, 23. oktobris, Kino Bize, 19:30 – 20:45
/ Lene Berg /
(1965, Norvēģija)
Programmā: Kopfkino, dokumentāla / eksperimentāla, 2012, 75 min
Apraksts: Laura Lizuma
Kopfkino, kā paredzēts, notiek galvā, nevis uz audekla. Un tikai iespējams, ka tā ir sievietes galva, kurā no astoņiem tipāžu skatpunktiem rādītas sievišķās alkas - vienlaikus pakļaut un atdoties. Iespējams, tā ir Lēne Berga, kas sarunas galdā ceļ kino, ko ķidāt, grozīt un graizīt, līdz atrast tam vietu daiļajās mākslās un veidu, kā to baudkāri sagremot. Caur svešas pieredzes stāstiem, virpinot iekāres cirtas, lēdiju diskurss raisa domas par to, cik lielā mērā kaut kas maz ir īsts, līdz seansa beigās prāts top gluds kā sarkanā lateksā iespīlēts augšstilbs.
Režisores komentārs
Kopfkino nav dokumentālais kino, tā nav arī spēlfilma. Tie ir dažādi uzkrāti stāsti par pasauli, kas grozās ap seksualitāti un varu un kurā pieaugušie spēlējas pa īstam. Kopfkino ir par stāsta inscenējumu, vienlaikus saprotot, ka teatrāli un izdomāti elementi var radīt autentiskuma pamatu gan kino, gan ārpus tā. Skatoties šo filmu, skatītājs nevar būt drošs par to, vai šie sieviešu stāsti ir īsti. Ievietojot sievietes teatrālā un izdomātā rāmī, es gribēju uzsvērt, ka viņas nav upuri, bet gan izpildītājas. Tas, ka viņas runā, ēd un domā, ģērbtas kā seksuālas klišejas, izgaismo zināmu sarežģījumu. Viņas ir vienlīdz subjekti un objekti, varenas un nespēcīgas, valdītājas un vergi, pasīvas un aktīvas. (Turklāt viena no māksliniecēm ir aktrise, kurai nav personīgas pieredzes sadomazohismā.)