Linda Kristanella

Sestdiena, 26. oktobris, KSuns, 14:00 - 15:30*

/ Linda Christanell /

(1939, Austrija)

Apraksts: Olafs Millers

Linda Kristanella (1939, Vīne) ir viena no nozīmīgākajām personībām Austrijas avangardā, kas atradusi savu ceļu uz kino caur vizuālo mākslu, sākumā izmantodama filmu savu tēlniecības darbu izpētei, studijām un savu performanču dokumentēšanai. Tas veda pie mākslas, kā tādas, apbrīnas – gan tās atsevišķajās daļās, gan iespējās. Kristanella uzreiz, aizraujoties ar šo mediju, nesāka veidot filmas, viņa deva priekšroku attēla un skaņas kombinēšanas iespēju izpētei, izmantojot slīdrādes iespējas. Šķiet, Kristanellai bija jāizjūt katrs kino veidojošais komponents atsevišķi – viņai vajadzēja labi iepazīt atsevišķos komponentus, pirms tos apvienot. Drīz vien Kristanellas filmu māksla iegūst autonomiju: sākot ar Tā bija dīvaina diena, kino – ar pašrefleksijas, kā arī sabiedrības un vēstures atspoguļojuma funkciju – kļūst par virzītājspēku viņas darbos. Tādu, savstarpēji atšķirīgu darbu kā Anna (1980) un Tev (1984) fokuss ir atcerēšanās un ilgošanās, iekāres un vardarbības, seksualitātes un nepastāvības pāru apvienojumi. Kristanellas kino ir par to, kas (joprojām) ir sievišķība, par to, kas tā var būt, varētu būt un varbūt arī par to, kam tai jābūt.

Programmā:

Es war ein merkwürdiger Tag / Tā bija dīvaina diena, 1979, 14', 16 mm

Filma par sevis meklējumiem. Dārzs, jebkurā vasaras dienā. Portrets, kas meklē stāstu. Meklējumu scēna ir spogulis. Meklējumus simbolizē dimensiju maiņa: portrets spoguļa vietā, režisora attēls ar kameru, portrets, gluži kā piespraude, atdalās no kolāžas. Filma beidzas ar portreta un iznīkstošā simbolizācijas kombināciju. (Linda Kristanella)

Anna / Anna, 1980, 40', 16 mm

No filmas stāstīja runātā: “Otrdiena, 1981. gada 26. maijs. Dārgā Linda, kasete var būt dīvaina lieta, tagad beidzot es varu tev atkal kaut ko teikt, nerakstot to vēstulē, un tagad man ir jāpadomā par to, ko es vēlos tev teikt, vismaz tu vari dzirdēt manu balsi un tas jau ir kaut kā vērts. Citādi.. Mārburga ir ļoti jauka vieta. Manu māju ir ieskāvuši īsti džungļi, efejas un kazeņu krūmi un puķes [...]”

Šī filma rada sievišķības tēmai atbilstošu simbolu vizualizāciju. Tipiska sievietes vide tiek attēlota tāda, kāda tā ir: rādot sievietes mājās, glamūra pilnu dzīvi, aizraušanos ar vīriešu pasauli. (Linda Kristanella)

Film Nr. 5 / Filma Nr. 5, 1985, 11 min, 16mm Blow-Up S8

Objektu izstādīšana – objektu izmantošana dekorācijai – dekorācijas mērķis ir aizsargāt – “numino”- mistērija, ko rada būšana nobiedētam un fascinētam vienlaikus. Tas, kas tiek izmantots dekorējot - mainās - dekorēšanas procesā tiek iegūts spēks. (Linda Kristanella)

All can become a rose / Viss var kļūt par rozi, 1992, 8 min, 16mm

Par rozi cilvēka iztēles ugunī var kļūt viss – Kristanellas semiotiskās asociācijas sākas tur, kur “katrs domu pavediens ir aicinājums turpināt aust” – sarkana tīģerāda, rotaslietas, melna korsete – visi objekti, kas atmodina erotisko. (Gabriela Zekāča)

*Komentāru sniegs skates kurators Olafs Millers, prezentācija norisināsies angļu valodā.