Komponisti

“Savu kompozīciju 2 fagotiem un kontrafagotam es nosaucu kāda 17. gadsimta zviedru bēru dziedājuma vārdā - "Hemlig stod jag", kas tulkojumā nozīmē: “Es stāvēju klusi”. Agrākos laikos ne visās baznīcās bija ērģeles, tādēļ bieži aizgājējam dziedāja viena pati sievietes balss, variējot tradicionālo melodiju dažādās formās. Šī ir viena no manām mīļākajām zviedru tautasdziesmām. Arī pašu skaņdarbu iesāku ar vienbalsīgu fagota solo, it kā imitējot skumjo dziedājumu, taču attīstības gaitā skumjas pāraug lielākās ciešanās un bēdu agonijā, un tai pievienojas latviešu tautas dziesma “Karavīri bēdājās”, kas idejiski sasaucās ar iespējamo karavīru nāvi un tai sekojošajām bērēm. ”

Alise Timermane - dzimusi Latvijā, no 2003. gada dzīvo Zviedrijā. Beigusi Emīla Dārziņa mūzikas skolu, studē Gēteborgas mūzikas un drāmas akadēmijā (specialitāte fagots). Kopā ar tautas mūzikas ansambli “Lomelaj” Alise ir piedalījusies neskaitāmos tautas mūzikas festivālos un koncertos gan Zviedrijā, gan ārpus tās.

ANDREJS VASILJEVS (LV)

K.L.H.M.K.L

Savā elektroniskajā kompozīcijā Andrejs apspelē divas tautas dziesmu melodijas: latviešu “Kupla Liepa” un zviedru “Herr Mannelig”. Pirmajā tiek stastīts par jaunu meiteni (liepa tiek salīdzināta ar jaunavu), otrajā – par trolleni, kura grib aprecēties ar vīrieti, lai varētu kļūt par cilvēku.
Trolle VS Jaunava – maiga liepas balss pret rupjiem trollu kliedzieniem... “cīņa” uz kontrastiem.
Kompozīcijas sakumā skan stabules latviešu folklora grupas “Delve” izpildījumā.

Andrejs Vasiljevs - dažadu mūzikas projektu dalībnieks, grupu "Tat Twam" un "Tribes of the City" ģitārists, veidojis muzikālos pavadījumus dizaineres Annas Led modes skatēm.

AUSTRA SAVICKA (LV)

xxx

„Darbā izmantotās tautasdziesmas izvēlē man liels paldies jāsaka Ievai Tihovskai, kura man palīdzēja izvēlēties man tīkamāko dziesmu. Tā būs zviedru tautasdziesma, kuru darbā izmantošu, pārsvarā variējot ar tempu un melodijas zīmējumu. Klarnetei un basklarnetei skaņdarbā ir dziedājuma loma, savukārt nedaudzie elektronikas efekti rada tādu kā fona orķestri. Ja man jautātu, kādu vizuālo materiālu es vēlētos redzēt savai kompozīcijai, es teiktu – viss ir režisoru rokās - lai man sagādā pārsteigumu!”

Austra Savicka - mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, apguvusi kompozīciju pie Pētera Vaska un Maijas Einfeldes. Stundās ar Maiju Einfeldi lēnām izkristalizējies Austras mūzikas domāšanas stils – nebūt latviski pelēkai, bet gan atraktīvai un kontrastu pilnai. Tādi darbi rakstīti arī mūzikas akadēmijā, kura absolvēta komponista Jura Karlsona klasē. Par nozīmīgu savas dzīves posmu jaunā komponiste uzskata pusgadu ilgās mācības Roterdamas mūzikas akadēmijā.

BJøRN JACOBSEN (DK)

Latvian El-skrot

“Ilgi klausoties dažādās latviešu tautasdziesmās, mani piesaistīja kora mūzikai līdzīgie dziedājumi, kas radīja manī domu izcelt tieši šo latviešu folkloras lauku. Esmu centies apvienot skaistos tautiskos dziedājumus ar haotiskām ritma grupām, fona trokšņiem un citiem elektroniskās mūzikas efektiem, radot pavisam jaunu pasauli, kur apvienojas senais ar mūsdienīgo kopīgā harmonijā.”

Bjorns Jakobsens - kā vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem jaunā mūziķa karjerā jāmin viņa 2000.gadā noslēgtais līgums ar vācu “transa” mūzikas ierakstu kompāniju (Leviathan records). Šīs sadarbības laikā, kur viņš kā DJ uzstājās ar skatuves vārdu "Cujorius One" tika izdoti 4 albūmi un 25 singli, kā arī sniegti neskaitāmi koncerti visā Eiropā. “Jo vairāk es darbojos kādā konkrētā stilā, jo vairāk es izjūtu šī stila uzliktos ierobežojumus – kā tehniskajā aprīkojumā, tā arī manās radošajās izpausmēs, tāpēc es nolēmu neapstāties un turpināt eksperimentēt. Mani eksperimenti iekļāva sevī vairāk ambientās mūzikas izmantošanu, kā arī pilnīgi jaunus tehniskos paņēmienus. Man vienmēr ir patikusi nedaudz tumša, iespējams, pat dusmīga skaņa, taču reizē var sadzirdēt arī melanholiju un dažādas dīvainības... Mans mērķis ir iegūt skanējumu, kas līdzinātos haotiskam skaistumam.”
Pašlaik Bjorns turpina savas studjas Dānijas Elektroniskās mūzikas institūtā un turpina nodarboties ar elektroniskās mūzikas producēšanu.

Vairāk par mākslinieku: www.cujorius.dk

 
FREDERIK HAGSTEDT (SWE)

"Winter Trio 
for violin, bassoon, and marimba"

Šajā skaņdarbā ļoti svarīgi bija atrast atbilstošu instrumentu kombināciju manai vīzijai par “ziemas trio”, un tā nu es nonācu pie marimbas, fagota un vijoles, kas, manuprāt, kopā veido ļoti īpašu tembrālo skanējumu, kas veiksmīgi ataino garās un tumšās ziemas dienas. Abas skaņdarbā iekļautās tautasdziesmas ("Sarkandaiļa roze auga" un "Gammal polska från Orsa" ("Old reel from Orsa") izvēlējos to melodiskā skanējuma nevis teksta satura dēļ, tāpēc meklēt kādu dziļāku jēgu būtu neprātīgi un reizē ļoti interesanti!

Frederiks Hagstedts - komponists, dzejnieks, diriģents un skolotājs. Studējis kompozīciju Gotlandē. 2003. gadā absolvē Gēteburgas mūzikas un drāmas akadēmiju.

Caur savu mūziku, komponists vērš klausītāja apziņu uz mūzikas pirmavotu un plašāku emociju gammu.

JONAS R. KIRKEGAARD (DK)

“A short, broken section in an old, metal fence”

“Šis ir ļoti statisks skaņdarbs, kura pamatā ir neregulārs pulss. Tautasdziesma ir tikai nedaudz jaušama... Šis vienkāršais pulss un melodijas druskas sevī ietver būtisku saistību, kas mums atgādina par to, kas bijis agrāk. Jo pašlaik mēs ticam, ka viss esošais ir daudz labāks. Ceru, ka šis mazais mūzikas skaņdarbs jums liksies pietiekami interesants, vai jauks, vai šarmants, vai kā citādi jums saistošs!"

Jonas R. Kirkegārds - studē Dānijas Elektroniskās mūzikas institūtā/Orhūsas mūzikas akadēmijā. Skolas laikā aizrāvies ar elektroniku, fiziku un matemātiku, Jonass gribēja kļūt par inženieri, taču pēc trīs studiju gadiem tehniskajā ģimnāzijā viņa uzmanību piesaistīja dažādu skaņu ierakstīšana un apstrāde pašam savā datorā. Pārsteidzoši radošais process, ko sniedza manipulācija ar mazajiem skaņu un trokšņu fragmentiem, lika nopietni pievērsties šai mākslas jomai, kas radikāli atšķīrās no “sausās” zinātnes, ko Jonass bija apguvis līdz šim.

Savā radošajā darbībā komponists mūzikas radīšanai pieiet ļoti daudzpusīgi un paralēli mūzikas producēšanai un koncertēšanai ar jau ierastu programmatūru un aparatūru, Jonass nebaidās izmēģināt dažādas jaunas tehnikas, vizualizācijas, akustisko instrumentu iesaistīšanu. Pats komponists tic, ka mūzika eksistē gan fizikālā, zinātniskā izpratnē, gan arī garīgā sfērā, taču to, kā vienā skaņdarbā sasniegt abas šīs pasaules viņš vēl neesot atklājis...

KODEK (LV)

Ziemassvētki – Lieldienas

Imants Deksis, zināms arī zem skatuves segvārda „Kodek", pārstāv visekstrēmāko un ekscentriskāko Latvijas deju mūzikas skatuvi.

Uzsākot muzikālos eksperimentus ap 2001. gadu un izmantojot zemas kvalitātes digitālos samplus, 2005. gadā Imants bija izveidojis savu īpašo skanējumu, ko var definēt kā ātru, brutālu, haotisku elektronisko mūziku. Imants Deksis ir ierakstu kompānijas "Dex and the City Records" dibinātājs, ap sevi tādējādi sapulcējot līdzīgi domājošus māksliniekus.

Savos skaņdarbos Imants iemiksē gan komponista Imanta Kalniņa „Viņi dejoja vienu vasaru" gan arī dažādu smagā metāla vai arī pomūzikas melodijas. Imants ir sniedzis koncertus Ukrainā, Baltkrievijā, Igaunijā, Francijā u.c., bet viņa kompozīcijas ir iekļautas dažādās ierakstu izlasēs ASV, Japānā, Francijā, Vācijā u.c.

LINDA LEIMANE (LV)

"A game with the smiling Sun"  flautai, fagotam un marimbai

Iedvesmu šī skaņdarba radīšanai es guvu pēc kādas krāsainas Parīzes modes skates noskatīšanās. Dzīve ir rotaļa, kāpēc to uztvert nopietni? Šo skaisto rotaļu jeb spēli rada dzīves dažādo notikumu savijumi, visas tā saucamās „nejaušības”, saites un neiedomājami daudzveidīgās kombinācijas. Kā spēle ar metamo kauliņu. Arī Visumam ir humora izjūta, ja jau viņš to ielicis katrā no mums.

Skaņdarbā izmantotas divas rotaļu dziesmas – latviešu Spīguļo, Saulīt un somu Kullan ylistys. Viscauri tam skan tautasdziesmas Spīguļo, Saulīt motīvs. Tā ir lūgšana saulei vai visam, ko šā debess spīdekļa jēdzienā katrs saskata. Un šī lūgšana ir tik personīga kā saruna ar labāko draugu, ar rotaļu biedru. Mūzikā izmantotā valoda ir rotaļīgās sirds valoda, proti, tas, ko patiešām gribas izteikt.

Linda Leimane ir beigusi Dobeles mūzikas skolu un absolvējusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu. Šobrīd Linda studē Latvijas Mūzikas akadēmijā (specialitāte kompozīcija). Linda Leimane: “Šķiet, izpratne par to, kas īsti ir kompozīcija, katrā vecumā mainās, un savos divdesmit gados esmu nevis radusi kādu vienu atbildi, bet, tieši otrādi, ieguvusi vēl simtiem neatbildamu jautājumu. Šis man ir intensīvs izziņas laiks, kas man licis pārdomāt, cik ļoti pat nesavienojamākās lietas ir savstarpēji saistītas: skaņa un šūna, cilvēks un mašīna, deja un traktors, puķe un okeāns. Tik ciešās saites starp visu iedvesmo mūzikai. Nesen ienāca prātā grafiski precīzi uzzīmēt kādas simts angļu mājas un, kad šī lieta jau ietu no rokas, tad pavērot, kā mainītos mana izpratne par mūziku.”

RENĀTE STIVRIŅA (LV)

"Notvert mirkli"

"Mana kompozīcija “Notvert mirkli” perkusijām un klarnetei vēsta par cilvēka izjūtām dienas laikā. Tur sastopamas visdažādākās emocijas: prieks, bailes, šaubas un steiga, skumjas, izbrīns un pārsteigums.  Katru dienu mēs piedzīvojam virkni notikumu, kuri mūs vairāk vai mazāk ietekmē. Šajā darbā izmantoju dažādu zviedru un latviešu tautasdziesmu citātus tieši šādam mērķim: attēlot dzīvu cilvēku emocijas."

Renāte Stivriņa – beigusi Daugavpils Mūzikas koledžu, kur apguvusi klavierspēli, ērģeļspēli un kordiriģēšanu. Pašlaik studē Latvijas Mūzikas akademijā kompozīciju un klavierspēli, kā arī paralēli papildina zināšanas Krakovas Mūzikas akadēmijā. Bijusi kora “Kamēr” dalībniece.

TOMS AUNIŅŠ (LV)

xxx

Toms Auniņš – mācījies Dobeles Mūzikas skolas klavieru un zēnu kora klasē. Pašlaik studē dramatiskā teātra režiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Kopš 2002. gada dalība alternatīvās mūzikas grupās Haemorrhage, Sporc,  ½ H  ½W, u.c. – bungas, efekti, taustiņi, balss. Eksperimentālās mūzikas solo izpildītājs, divu viencēliena teātra izrāžu muzikālā noformējuma autors un izpildītājs. Spēlē bungas, klavieres, perkusijas, flautu, vargānu, ģitāru.