Jaunumi

2010-05-26
Baltijas īsfilmu skate kinoteātrī "Rīga"
Sadarbībā ar delfi.lv festivāls 2ANNAS aicina iepazīties tuvāk ar 2010. gada tendencēm festivāla 2ANNAS Baltijas īsfilmu skatē. Raksta autore - Zane Pērkone.

Filmu programma šeit

"Kinoteātrī "Rīga" 26. maijā Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS ietvaros kā katrās maija beigās iespējams iepazīties ar festivāla organizētāju atlasīto interesantāko Baltijas īsfilmu klāstu. Šogad par galveno balvu 1000 eiro apmērā cīnās deviņas filmas, no kurām četras veidotas Latvijā.

Par savu mērķi festivāls jau daudzus gadus uzņēmies pasaules nekomerciālā jauno autoru kino popularizēšanu Latvijā, kā arī Baltijas jaunā kino attīstības tendenču pētīšanu. Veroties šādā griezumā, ir sagaidāms, ka maija pēdējā nedēļa izvēršas par jaunu atradumu laiku, protams, ne vienmēr jaunais ir pilnīgi jauns un nepieradināts, reizēm tas ir labi aizmirsts vecais, kuru jaunie režisori izmanto vēl nebijušās, svaigās kombinācijās.

Vērtējot šī gada Baltijas īsfilmu skati, nākas secināt, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējiem festivāliem, konkursā piedalās daudz konservatīvāki darbi - tas gan vēl neiezīmē kopējo Baltijas kino tendenci, ja vispār var runāt par vienojošo. Nevar nepamanīt, ka šogad samazinājies neatkarīgo autoru un filmu skolu audzēkņu konkursā pieņemto darbu skaits, toties trīs no Latvijas kandidātēm ir animācijas, kas tapušas "Filmu studijā Rija" - Mārtiņa Pauliņa lakoniskais "Sarkanais jātnieks", Pētera Novika 3D animācija "Skatu meklētājs" un Reiņa Kalnaeļļa krāsaino zīmuļu tehnikā izpildītā "Kad āboli ripo".

Arī viens no Igaunijas konkursa darbiem "Oranus" nācis no tradīcijām bagātas animāciju studijas "Nukufilm". Vai var runāt par vispārēju tendenci filmu studijām kļūt arvien aktīvākām jauno autoru piesaistīšanā, tādā veidā meklējot neierasto, vēl nekur neredzēto, vai par festivāla 2ANNAS vēlmi vērst uzmanību uz tehniski kvalitatīvi izpildītu darbu? Nav nekāds noslēpums, ka reizēm pirmos audiovizuālos autora mēģinājumus nebaudāmus padara tieši tehniska nemācēšana vai vieglprātība šajā jautājumā. Tomēr ne jau perfekts tehniskais izpildījums ir tas, ko gribas ieraudzīt šajā festivālā, kas sevi pozicionējis kā nekomerciālā kino platformu, daudz svarīgāks ir nestandarta fantāzijas impulss, jauns ikdienas skatījuma rakurss, dusmīgs un atklāts spēriens, nekaunīga emocionalitāte. Šogad Baltijas īsfilmu skate šķiet tāda kā saķemmēta, piegludināta.

Interesanti redzēt vienu no retajām latviešu 3D animācijām "Skatu meklētājs". Tās galvenais varonis ir akls vīrs, kurš, apstājies pie sarkanās gaismas, uz brīdi atļauj ieskatīties savu emociju pasaulē. Lai gan filmas gaitā nepamet sajūta, ka tā vēl joprojām ir eksperimentēšana ar šo tehniku, un tā noteikusi režijas un dramaturģijas robežu, noskaņu labi izveido mūzika un savdabīgie tēli. Dramaturģijas nepilnības iezīmējas arī animācijā "Sarkanais jātnieks" - viegls, vizuāli atbrīvots joks par mazu meiteni, kura savām iegribām pakļauj visus apkārt esošos, sākot ar spēļu zirdziņu un beidzot ar ārkārtīgi simpātisku vilku un labsirdīgu vecmāmiņu, taču šim jokam pietrūkst kulminācijas, pēc kuras izplūst smieklos vai asarās.

Vizuālu baudījumu sagādā bērnu auditorijai domātā animācija "Kad āboli ripo", kurā visi tēli krāsoti ar zīmuļiem. Laikā, kad lielākā daļa animāciju tiek krāsotas datorā, šī pagātnes sentimenta pilnā estētika un tās mākslinieciskā kvalitāte aizkustinājusi ne vienu vien festivālu atlases komisiju, un filma startējusi jau vairāk kā piecdesmit festivālos, gūstot arī nozīmīgas balvas. Stāsts par runci, kurš kopā ar peli dzīvo vecā drēbju skapī ābeļu dārzā un kādā rudenī kopā ar āboliem atrod prāvu olu, līdzinās sapņojumam, kuram noteikumus diktē nevis stingra dramaturģija, bet gan izklaidīga uzmanība.
Latvijas Kultūras akadēmijas režijas studenta Jāņa Krūmiņa "Lopkautuve" ir ceturtais darbs, kas pārstāv Latviju Baltijas īsfilmu skatē. Divi jaunieši nonāk neapskaužamā izvēles situācijā, kad nolemj aplaupīt lopkautuvi, bet tiek pieķerti. Īpašuma saimnieka lomā Jaunā Rīgas teātra aktieris Gatis Gāga. Filmas noskaņa tumša, draudīga. Tēlu emocijas ticamas. Spriedze, pārdzīvojums, negaidīts atrisinājums. Tomēr pēc filmas neliek mieru viens praktiskas dabas jautājums - kāpēc jaunieši, kuru darbības vadīja vēlme apmeklēt dārgāku rokkoncertu, izvēlējās mērķtiecīgi laupīt kaut ko tik neparocīgi konvertējamu, kā milzīgu, saldētu cūkas pusi?

Dramaturģiski visskaidrāk un iedarbības ziņā visprecīzāk no skates dalībniecēm veidota vienīgā Lietuvas konkursa filma "Lernavan". Tēvs apsolījis aizvest dēlu uz vietu, kur pavadījis savu bērnību, taču autoostā izrādās, ka šāda pietura nav nevienā maršrutā. Par laimi uzrodas kāds autobuss, kas viņus nogādā vēlamajā galamērķī, kur abi ceļotāji negaidot attopas baltā tuksnesī. Sastopoties reālajam ar nereālo, filma smalki balansē uz abu robežas, piešķirot stāstījumam īpašu šarmu.

Igauniju konkursā pārstāv četras stilistiski atšķirīgas, košas filmas, un tām ir kāda kopēja iezīme, tā ir neglītuma estetizācija. Dokumentālais darbs "Pit-Hole" iepazīstina ar ģimeni, kura mitinās Ukrainas galvaspilsētas centrā, taču, atšķirībā no kaimiņiem, kas saspiedušies kastīšveida dzīvokļos neskaitāmu stāvu augstumā, viņi dzīvo diezgan plašā un ērtā, bet piedrazotā bedrē, kuru ieskauj jaunceltņu džungļi. Operatora vienkāršais filmējums notvēris situācijas traģikomismu - šajā filmā viss ir tas, kas tas ir - kazas izlūko vietējos atkritumu konteinerus, saimniece dzīvo ar diviem vīriem, kaimiņam ir zelta zobi, un Ukrainai ir nesakārtoti likumi. Aktierfilma "The Russian Size" liek pārceļot uz 18.gs. Igauniju, kur zemnieki dzīvo šaurās pazemes mītnēs, Krievijas cars ir visuvarens, bet armija - klonētu idiotu bars. Melnbalta, nosacīta vide, zemas debesis un aplikatīvi tēli. Režisora piedāvātie nosacījumi ir skaidri, nav grūti tiem sekot, lai gan brīžiem tie kļūst kaitinoši banāli. Neglītuma estetizācija īpaši spilgti iezīmējas animācijas filmā "The Great Grey Shrike". Raustīgā līnijā, resnos ķermeņos, tievās kājās un bezemociju sejās attēlots sadrumstalots vēstījums par Igaunijas putnu paradumiem. Sava uzvaras gājiena kulmināciju neglītais sasniedz animācijā "Oranus", ievedot skatītāju ekstrēmā tagadnes antiutopijā, kurā cilvēki ražo, atgremo, pārtiek un pārstrādā mēslus. Asi vēršoties pret informācijas, ilūziju un stereotipu pārpludināto laikmetu, stāsts dekonstruē pats sevi, brīžiem nonākot uz atklāta animatoru galda, lai atgādinātu, ka arī pats ir tikai nīstā ilūzija."


2010-10-01 FESTIVĀLA 2ANNAS RUDENS TŪRE LATVIJĀ 04.09.-18.11.2010 Vairāk » 2010-01-04 2ANNAS 2010 balvu fonds / Ģenerālsponsors HANNU PRO Vairāk »